Ahoi, sauszemes fuksi!
Pienācis tas brīdis, kad Tev jāvelk savi jūrnieku zābaciņi un jāiedzer tabletes pret jūrasslimību, jo klāt atkal ir tas maģiskais gadalaiks, kad jaunos iesauc armijā, Olimpa dievi nolaižas no savām sudrabotajām mākoņu malām, zvērus pulcē aplokā un nu jau arī sauszemes žurkas velk ārā no savām migām, lai mazliet saburzītu un pēcāk iemestu atpakaļ studiju virpuļojošajos ūdeņos.
Klāt. Ir. Fukši. Turpināt lasīt…
Rīgā ir noticis spoku un ļaunas domas vērpjošu garu uzliesmojums!
Lai izvairītos no masu panikas un totālas iznīcības, ir jāvēršas pēc palīdzības. Parasti šādos gadījumos ir zināms, kam zvanīt, bet, ar lāzermugursomām aprīkotie “Spoku Mednieki” no ASV ir devušies pensijā un ir vajadzīga svaiga asins. Tava asins (ne burtiskā nozīmē).
Būs jāveic mistiski rituāli Rīgas ielās, jāmeklē ļaunuma apsēstie punkti un jāpārbauda sava prāta, kāju un fotoaparāta veiklība, minot mīklas, cenšoties pārspēt savus konkurentus un neprātīgi skraidot pa naksnīgās Rīgas ielām.
Šis ir stāsts pagātnes izteiksmē par hipotētiskiem notikumiem nākotnē.
Reiz dzīvoja datoriķis. Datoriķis ar degsmi sirdī. Degsmi, kura tā vien gribēja izlauzties ārā nekontrolētas un citu nenosodītas dejas veidā. Šim datoru studentam nebija ko darīt 28. februāra vakarā, tāpēc viņš iesēdās pirmajā autobusā uz centru un devās uz fakultāti paburzīties ar citiem bēdubrāļiem/-māsām.
Nonācis galamērķī, viņš apmulsa. Apkārt cilvēki. Skan mūzika, viens cilvēks savādi dejoja, kamēr pārējie vēsā mierā ēda cepumus un čaloja par ekonomisko situāciju Brazīlijas kadiķogu plantācijās. Tad, pēkšņi, mūzika nomainījās. Tika „dropots bīts”, taču viedais datorists neapmulsa. Viņš šim brīdim bija gatavojies visu savu mūžu un zināja, tieši kas ir jādara. Turpināt lasīt…
Dziedātāji dzied, dejotāji dejo, heiteri heito – tas būtu īss apraksts par 15. februārī notikušo LU DF & FMF Valentīndienas balli. Nedaudz plašākā izklāstā:
Koris „Aura” pārsteidza sevi un citus, pirms balles sniedzot tik juteklisku un sirds siltuma pilnu koncertu, ka no tajā rastās emociju buķetes atbrīvoties būtu grūtāk nekā noskūt ar trakumsērgu sasirgušu vāveri. Koristi mīlēja klausītājus, klausītāji mīlēja kori (it īpaši diriģentu Edgaru Vītolu) un visi bija laimīgi.
Koris savu profesionālo sniegumu izrādīja arī balles laikā, kur, sačupojušies pie galdiņiem, vienojās kopīgā dziesmā par prieku (cerams) pārējiem uz pasākumu sanākušajiem studentu biedriem un, kamēr „Aura” dziedāja augšstāvā, citi to darīja lejā, iepriecinot sevi un citus pie karaokes aparāta.
Vai Tev patīk fotografēt? Vai Tu fotografē ko vairāk par tviterbildēm ar šīsdienas karbonādi? Vai Tu mācies un/vai strādā LU Datorikas Fakultātē? Ja atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir prieka pilns „jā” vai vismaz vienaldzīgs „ņēh”, tad laiks trenēt savu knipsējamo pirkstu un piedalīties LUDFSP rīkotajā fotokonkursā “Kas datoriķim vēderā?”!
Nav obligāti jāfotografē datoriķa gremošanas sistēmas saturs – tematu var interpretēt salīdzinoši brīvi un vari droši ļaut vaļu savam dvēseles dzīvniekam un iztēles procesoram – galvenais ir parādīt savu radošumu (īpašību, kuru daudzi itin nemaz nesaista ar datorikā strādājošajiem). Vienīgais ierobežojums ir – attēlam jābūt par un ap datoriem, programmēšanu, datorikas procesos iesaistītajiem cilvēkiem utt. Pliekans saullēkts mākoņainā rītā nederēs. Turpināt lasīt…
Sveiks, augsti godātais Student!
Kā jau, iespējams, esi pamanījis, tuvojas 14. februāris, kurš šogad ir ievērojams ne tikai ar to, ka ārzemju ekrānus sāks priecēt jaunais Brūsa Villisa supergrāvējs “Laba Diena lai Mirtu Cieti”, jeb “A Good Day to Die Hard”, bet arī ar Velntīndienas spalvainās ķetnas aplikšanu visu mīlošo un mazāk mīlošo pleciem. Šoreiz gan stāsts būs par dienu pēc tam. Proti, 15. februāri.
Balles, Datorikas Fakultāte un Fizikas un Matemātikas Fakultāte sader kopā labāk par ietaukotu siļķi pieliekamajā, tāpēc arī šoreiz šīs svētās saites paliks neskartas un taps balle par godu šai priekpilnajai dienai. Droši vien ar vārdiem „būs balle”, pietiktu, lai pievilinātu lielāko daļu no jaunā semestra grūtībās slīkstošajiem studentiem, bet, lai pasākuma hipnotiskās skavas tvertu arī skepsē galvas purinošos ļaudis, lūk, neliels ieskats tajā, kas notiks.
Roboti visurgājēji, kurus var izmantot pazudušu sēņotāju meklēšanai, datorizēti gurķi, vienota muzeju datubāze, sejas atpazīšanas programmatūra, kas spēj jebkuru ciema Vladislavu un Margaritu saskatīt ar sapīkušiem ceļotājiem pārpildītā lidostā, neatkarīgi no bārdas kupluma vai sataisītās grimases. Izklausās pēc augsti attīstītām tehnoloģijām, kuras vidusmēra latvju tautietim neredzēt kā savu liesu? Nepareizi! Atskaitot datorizētos gurķus, viss iepriekš minētais Latvijā jau pastāv, ir spējīgs darboties un, svarīgākais, ir mūsu pašu bāleliņu veidots.
Bija auksts 13. decembra vakars un tie drosmīgie 30++ Datorikas fakultātes 1. un 2. kursa studenti, kuri turēja savu vārdu un ieradās uz 1. kursa studentes Lauras Ķirsones organizēto ekskursiju, tika aizvesti uz IT Demo centru – Latvijas tehnoloģisko brīnumu paradīzi, kur paskaidro, tieši cik ļoti Latvija ar zaļu Lamborghini rullē pa vispasaules IKT maģistrālēm.
Loading ...
